Lindenhoff/Liepasmuiza

Līdz mūsu dienām saglabājies Liepas muižas/Lindenhoff arhitektoniskais,
ansamblis ir lieliska daudzfunkcionālā telpa.

Muižas vēsture

Liepasmuiža /Lindenhoff savu nosaukumu ir ieguvusi no Liepu mājām, kuras līdz mūsdienām nav saglabājušās. Muiža tika dibināta 1672. gadā uz Gravānu, Spruku (Spruiķu), Liepas, Ozolu, Ūsiņu māju , kā arī daļēji arī uz Jullas (Jurlana) māju zemes. Pirmais īpašnieks, muižnieks G.Ērlihs, savā lūgumrakstā zviedru valdībai rakstīja: „Augstās grāfu dzimtas (Uksenšernu) zemes 1652. g. piemērot, tā sauktā Sermuļu sala palika nevienam nepiešķirta. Kad 1672. gadā nu Dieva mierā dusošie augstie grāfu kungi pavēlēja Liepmuižu dibināt, un es, kā viņas pirmais muižkungs, to cēlu, es Sermuļu salu jau atradu kā brīvzemi…”

No 1685. gada šeit atradās latviešu tautas skola, kuru nodibināja garīdznieks un Bībeles tulkotājs Ernests Gliks (Johann Ernst Glück, 1652 – 1705). Pateicoties viņa pūlēm Liepasmuiža/Lindenhoff deva savu ieguldījuma latviešu kultūras tapšanā.

Arī Igaunijas vēsturē muižai bija sava epizodiska loma. 1686. gada rudenī šeit notika 12 garīdznieku no Rēveles (Tallinas), Tērbatas (Tartu) un Sāmsalas (Sāremas) tikšanās, kuri apsprieda Bībeles tulkojuma uz igauņu valodu pareizību. 1700. gadā, sākoties Lielajam Ziemeļu karam, Zviedrijas valdība ieķīlāja Liepas muižu Rīgas rātes loceklim Hansam Heinrikam Bērensam (Hans Heinrich Berens). Viņa mantinieki muižā valdīja līdz 1725 gadam.

1741. gadā Krievijas ķeizariene Anna uzdāvināja Liepas muižu ģenerālfeldmaršalam grāfam Pēterim Lacijam (Peadar de Lassá). Viņš to tūdaļ pārdeva slepenpadomniekam baronam Johanam Kristofam fon Kampenhauzenam (Johann Christoph von Campenhausen), kuram patika spekulēt ar muižām, tās pērkot un pārdodot. Viņš to iemainīja pret Lēdurgas muižu savam svainim, legācijas padomniekam Didrikam fon Cimmermanim (Didrik von Zimmermann), bet pēc viņa nāves Kampenhauzens muižu atkal atguva, saņemot mantojumā.

1750. gadā, maiņas rezultātā, par muižas īpašnieku kļuva ģenerālmajors Everts Gustavs Boijē (Evert Gustav Boye). 1758. gadā viņa atraitne baronese fon Boijē (dzim. grāfiene Lacija) pārdeva Liepas muižu pulkvedim Adrianam Baltazaram fon Hāgemeisteram (Adrian Balthasar von Hagemeister). Vēlāk Liepasmuižu/Lindenhoff mantoja viņa dēls poļu oberleitnants un prūšu kambarkungs Nikolajs fon Hāgermeisters.
Muižas “Lindenhoff” plāns, 1787. gads. Mākslinieks Krauze.

1783. gadā pēc Senāta pavēles Nikolajam Hāgemeisteram muiža bija jāatdod barona Everta Gustava Boijē dēlam baronam Pirsam Boijē. Kopš šī brīža Lindenhofas muiža uz ilgiem gadiem palika šīs ģimenes īpašumā. Pēc Pirsa nāves muižu pārvaldīja viņa atraitne Ģertrūde Boijē.

Šajos gados pie Ģertrūdes viesojās „Prophetenclubb“ („Praviešu kluba“) locekļi. Tie bija brīvdomības un apgaismības ideju pārpilni intelektuāļi, galvenokārt, jauni vācieši: Rīgas teātra aktieri, nākamie mājskolotāji un ierēdņi.

Ģertrūdes dēls un mantinieks Hieronims, 1824. gadā muižu ieķīlāja Pēterim Panderam. Spriežot pēc dažām līdz mūsdienām saglabājušās ēkām (būvētām starp 1840. un 1842. gadiem), Pēteris Panders bija gādīgs saimnieks. Vēlāk muižu izpirka barons fon Šrēders, kurš, savukārt, to ieķīlāja un 1874. gadā Lindehofu izpirka izbijis gvardes leitnants visu cienīts ģimenes loceklis Augusts fon Panders.

Pēc Augusta fon Pandera nāves, 1875. gadā muiža pārgāja viņa nepilngadīgo bērnu kopīgā pārvaldīšanā, kuru aizbildņi pēc gada to pārdeva izsolē Otto fon Fegezakam. Pēc sešiem gadiem muiža tika pārdota baronesei Šarlotei fon Vulfai, dzimušai fon Reiternai. No tā laika līdz Pirmajam pasaules karam Liepasmuiža kļuva par fon Reiternu ģimenes mājām.

Pirmā pasaules kara laikā muižā darbojās bēgļu bērniem paredzēta skola, 1919. gadā bermontiešu uzbrukumu laikā Liepas skolas vecā ēka cieta ļoti stipri (bermontieši – provāciski orientētās Bermonta armijas daļu dalībnieki, ko cīņai pret boļševikiem un pasludināto Latvijas republiku no krievu oficieriem un vācu brīvprātīgajiem izveidoja P.R.Bermonts – Avalovs).

Skola tika pārvietota uz muižas kungu māju, kuras sienās tā darbojās līdz pat 1970. gadam. Tās centrālā ēka ir saglabājusies līdz mūsdienām, bet ļoti sliktā stāvoklī

ATGRIEZENISKĀ SAITE

Vai Jums ir jautājumi?
Rakstiet mums!


Vai zvaniet mums:
  +371 28490600